Darba tiesības un darba samaksa
Darba tiesības Zviedrijā
Šajā lapā Jūs varat iepazīties ar darba tiesībām Zviedrijā. Šeit mēs informējam par noteikumiem, kas attiecas uz minimālo darba algu un izmaiņām Likumā par norīkošanu darbā, kas ir stājies spēkā Zviedrijā pēc tā saucamā Laval sprieduma pasludināšanas. Šeit ir arī informācija par noteikumiem, kas attiecas uz privātiem darbā iekārtošanas pakalpojumu sniedzējiem.
Vai Jūs nomā privāts darbā iekārtošanas pakalpojumu sniedzējs?
Likumā par darbā iekārtošanas pakalpojumu sniedzēju darbību un darbaspēka izīrēšanu (Likums par darbā iekārtošanas pakalpojumu sniedzēju darbību) ir ietverti noteikumi, kas attiecas uz pagaidu nodarbinātības aģentūru darbību.
Uzņēmums, kas izīrē darbaspēku, nedrīkst pieprasīt, slēgt līgumu vai saņemt samaksu no darba meklētāja vai darba ņēmēja par darba piedāvāšanu vai darba saņemšanu.
Likums par darbā iekārtošanas pakalpojumu sniedzēju darbību
Zviedrijas modelis
Zviedrijā spēkā ir nosacījumi par darba tiesībām, kas ir ietverti likumos, koplīgumos un atsevišķos darba līgumos.
Ir gadījumi, kad atkāpes no zināmiem likumiem ir un nav iespējamas. Tas nozīmē, ka zināmos līgumos un koplīgumos (līgums, ko slēdz arodbiedrības un darba devēji) var vienoties par citādiem noteikumiem, nekā tādiem, kas ir paredzēti likumdošanā.
Zviedrijā koplīgumi ir plaši izplatīti.
Atsevišķā darba līgumā līgumslēdzēja puses ir darba ņēmējs un darba devējs. Darba līgumā var tikt iekļauti likumdošanas aktu un koplīgumu noteikumi, kā arī papildus nosacījumi.
Koplīgums
Koplīgums ir rakstisks līgums. Tajā var tikt iekļauti nodarbinātības noteikumi (piemēram, darba samaksa, atvaļinājums un darba laiks) un citi jautājumi, par kuriem darba devējs un darba ņēmējs ir vienojušies (pārrunu jautājumi).
Koplīgums papildina darba tiesību aktus un var tos aizstāt tikai tad, kad tiesību akti to ļauj. Tikai zināmas puses drīkst vadīt sarunas par koplīgumu. Pats darba devējs var vadīt sarunas, kā arī tā organizācija, kurā darba devējs ir biedrs. Taču darba ņēmēju var pārstāvēt tikai arodbiedrība, kas vada sarunas par koplīgumu.
Ja Jūs esat arodbiedrības biedrs Zviedrijā, Jums ir saistošs attiecīgās arodbiedrības koplīgums. Ja arī Jūs neesat arodbiedrības biedrs, darba devējam ir tiesības Jums piemērot koplīguma noteikumus, kas ir spēkā darba vietā.
Sociālā pamiera ievērošana
Kamēr spēkā ir koplīgums, principā spēkā ir koplīguma pušu un to biedru pienākums ievērot sociālo pamieru. Tas nozīmē to, ka abas puses viena pret otru nedrīkst īstenot kolektīvu rīcību, piemēram, streikot.
Pievienošanās līgums
Pievienošanās līgums ir līgums, ko slēdz darba devējs, kas nav darba devēja organizācijas biedrs un darba ņēmēja organizācija. Šis līgums pats pa sevi nav koplīgums, tas ir līgums, kas nosaka, ka tas daļā, kas attiecināma uz zināmiem koplīguma noteikumiem attiecībā uz darba ņēmējiem, ir spēkā.
Pievienošanās līguma, kas noslēgts starp arodbiedrībām un ārvalstu uzņēmumiem, Zviedrijā ir plaši izplatīti.
Minimālā alga Zviedrijā
Zviedrijā nav likuma par noteiktu minimālā alga. Arī valsts uzdevumos neietilpst algas nosacījumu izpildes uzraudzīšana.
Zviedrijā par minimālo algu tiek lemts, slēdzot dažādus koplīgumus. Dažādās nozarēs var būt dažādi koplīgumi. Organizācijas, kas ir pieņēmušas lēmumu par koplīgumu, ir kopīgi atbildīgas par līguma satura un noteikumu izpildi. Tas attiecas arī uz algām.
Tātad arodbiedrības ir tās, kas vada sarunas ar darba devēju un tā organizācijām par minimālo algu līmeni, kas attiecas uz konkrēto nozari. Šo organizāciju uzdevums ir arī uzraudzīt koplīgumu noteikumu izpildi.
Minimālā alga darbā norīkotam darba ņēmējam
Tā kā Zviedrijā nav likuma par noteiktu minimālā algu, nav arī noteikts minimālās algas līmenis, kas automātiski attiektos uz darba ņēmēju.
Minimālā alga ir atrunāta zviedru koplīgumos un tās līmenis dažādās nozarēs strādājošajiem ir atšķirīgs.
Zviedrijas darba ņēmēju organizācijas vada sarunas ar darbā norīkotu darba ņēmēju darba devējiem, lai tie ar saviem darbiniekiem slēgtu zviedru koplīgumus.
Ārvalstu uzņēmumi var, protams, kļūt par zviedru darba devēju organizāciju biedriem un tādējādi būt saistīti ar zviedru koplīgumu.
Darba ņēmēja organizācija nedrīkst īstenot kolektīvu rīcību, lai tiktu noslēgts zviedru koplīgums, ja darba devējs var pierādīt, ka uz darba ņēmējiem jau attiecas noteikumi, kas ir vismaz tikpat labi, kā tie, kas iekļauti nozaru aptverošā līguma, kas ir spēkā Zviedrijas darba tirgū.
Kas ir minimālā alga?
Ja Jums ir kādi jautājumi par to, kāds vai kādi koplīgumi un minimālā alga attiecas uz konkrētu nozari, Jūs variet sazināties ar darba devēju un darba ņēmēju organizācijām.
Jūs variet sazināties arī ar Zviedrijas Darba vides pārvaldi.
Darbā norīkota darba ņēmēja kolektīvas rīcības īstenošana
Pēc tā saucamā Laval sprieduma pasludināšanas, ir pieņemta virkne izmaiņu attiecībā uz noteikumiem par darba ņēmēja darbā norīkošanu. Kopš 2010.gada 15.aprīļa ir spēkā sekojoši noteikumi:
arodbiedrībām ir citādākas iespējas īstenot kolektīvu rīcību pret darbā norīkotiem darba ņēmējiem,
koplīguma slēdzējpusēm ir jāiesniedz noteikumu, kas attiecas uz darba ņēmēja darbā norīkošanu, Zviedrijas Darba vides pārvaldē.
Likuma par darba ņēmēju norīkošanu darbā jaunais 5 a paragrāfs tika ieviests pēc Laval sprieduma pasludināšanas. Tajā ir noteikts, kādos gadījumos ir atļauts īstenot kolektīvu rīcību pret darbā norīkotiem darba ņēmēju darba devējiem.
Organizācijas var izmantot kolektīvo rīcību pret darba devēju, lai tiktu noslēgts koplīgums, kas attiektos uz darbā norīkotiem darba ņēmējiem. Kolektīvas rīcības īstenošanas pamatā jābūt:
minimāliem noteikumiem nozaru aptverošā līgumā (līgums, kas ir spēkā visā valstī konkrētā nozarē),
nosacījumiem, kas attiecas uz atvaļinājumu, darba laiku, darba algu u.tml.,
koplīgumu nosacījumiem ir jābūt labākiem par tiem, kas jau ir spēkā saskaņā ar Zviedrijas tiesību aktiem.
Darba devēja organizācija nedrīkst īstenot kolektīvu rīcību, lai tiktu noslēgts koplīgums, ja darba devējs var pierādīt, ka uz darba ņēmējiem jau attiecas noteikumi, kas ir vismaz tikpat labi, kā tie, kas iekļauti nozari aptverošā līgumā, kas ir spēkā Zviedrijas darba tirgū.
