Darba ņēmēju norīkošana darbā

Darbā norīkots darba ņēmējs ir darba ņēmējs, ko darba devējs norīko darbā citā dalībvalstī, lai tur uz noteiktu laiku veiktu darbu.

Šo direktīvu piemēro, veicot kādu no sekojošiem starptautiskajiem pasākumiem

• Darbinieks tiek norīkots darbā dalībvalstī uz uzņēmuma atbildību un to vadībā. Darba devējam ir noslēgts līgums ar kādu uzņēmumu Zviedrijā, kas ir pakalpojuma saņēmējs.
• Darbinieks tiek norīkots darbā uz koncerna uzņēmumu vai darba vietu, kas atrodas Zviedrijā.
• Darbaspēka nomas firmas darbinieks tiek norīkots darbā uz nomnieka uzņēmumu, kas atrodas Zviedrijā.

Piemēri situācijām, kad darba ņēmējs ir norīkots darbā

• Vācijas pilsonis tiek pieņemts darbā Spānijā reģistrētā uzņēmumā. Darbinieks tiek norīkots darbā Zviedrijā, kur divus mēnešus veic tirgus izpēti.
• Lielbritānijā reģistrēts uzņēmums nosūta darbinieku darbā uz Zviedriju, kur viņš divus gadus strādā šī uzņēmuma filiālē.
• Francijā reģistrēts uzņēmums nomā Igaunijas pilsoni un darbinieks tiek norīkots darbam Zviedrijā uz vienu gadu.

Individuāls komersants nevar norīkot personu darbam citā dalībvalstī. Taču pastāv arī izņēmumi:

• ja individuāls komersants veic darbu Zviedrijā tikai viena uzņēmuma uzdevumā un individuālo komersantu nav iespējams aizvietot ar citu darbinieku,
• ja individuālam komersantam nav ne savs darba aprīkojums, ne darba telpas,
• ja darba vadītājs ir arī tā uzņēmuma darbinieks, kā uzdevumā tiek veikts darbs.

Likumi attiecas uz visiem

Zviedrijas tiesību akti, piemēram, par atvaļinājumu, darba laiku un minimālo algu attiecas uz visām personām, kas tiek norīkotas darbam Zviedrijā.
Papildu informācija par tiesību aktiem ir atrodama izvēlnē kreisajā pusē.

Ārvalstu darba devēja pienākumu ievērot Zviedrijas tiesību aktus nosaka ES direktīva par darba ņēmēju norīkošanu darbā:
Šeit Jūs varat iepazīties ar direktīvas tekstu

Šeit ir atrodams arī Zviedrijas likums par darba ņēmēja norīkošanu darbā, kurā ir iekļautas ES direktīvas prasības. Šeit Jūs varat iepazīties ar likumu

Pēc Eiropas Kopienu tiesas sprieduma saņemšanas minētajā likumā ir veiktas nelielas izmaiņas. Kopš šā gada 15.aprīļa arodbiedrības darbojas pēc citiem noteikumiem:

• arodbiedrībām ir atļauts uzsākt kolektīvo rīcību pret ārvalstu uzņēmumiem tikai dažos gadījumos,
• arodbiedrībām ir jāiesniedz Zviedrijas Darba vides pārvaldei informācija par koplīgumu noteikumiem

Tiesību aizstāvēšana tiesā 

Ja darba ņēmējam netiek piemēroti darba attiecību un  nodarbinātības noteikumi, kā tas ir noteikts ar likumu, darba ņēmējs var vērsties Zviedrijas tiesā.
Ja darba ņēmējs ir arodbiedrības biedrs un jautājums attiecas uz koplīgumu, tad viņa vietā arodbiedrība vēršas tiesā.
Ja darba ņēmējs nav arodbiedrības biedrs, tad koplīgumu noteikumus var izskatīt vai nu Darba tiesa vai arī pirmās instances tiesa tajā apdzīvotajā vietā, kurā darba ņēmējs pašlaik vai agrāk ir bijis norīkots darb.ā

Šeit ir saites uz Likumu par darba aizsardzību un Darba tiesu.

Jautājumus, kas skar Likumu par darba aizsardzību un diskrimināciju, skata savādākā un citā iestādē, nevis vispārējā Zviedrijas tiesātiesas iestādē Zviedrijā.
Ja darba vide darba vietā nav apmierinoša, darbinieks var vērsties pie darba aizsardzības speciālista. Katrā darba vietā, kurā ir vismaz pieci nodarbinātie, ir jābūt vismaz vienam darba aizsardzības speciālistam. Darbinieks var vērsties arī Zviedrijas Darba vides pārvaldē, ja darba devējs pārkāpj Likumu par darba aizsardzību vai Likuma par darba laiku noteikumus.
Vairāk par Likumu par darba laiku un kā strādā Zviedrijas Darba vides pārvalde lasiet sadaļā

Ja Jūs tiekat diskriminēts darba vietā, Jūs varat vērsties pie Diskriminācijas lietu ombudsmeņa, DO. Vairāk par diskrimināciju lasiet šeit